Židačiva (Zhydachiv)
Židačiva ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā Židačivas rajona centrs pie Strijas upes.
Rakstos pirmoreiz minēta 1164. gadā. Attīstījās kā sāls tirdzniecības centrs. Ietilpa Žečpospoļitā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.
Pēc Pirmā pasaules kara Židačiva tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, pilsētā ienāca padomju karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Židačivu ieņēma vācieši. Pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti holokaustā.
Pēc Otrā pasaules kara Židačiva iekļāvās PSRS, un ietilpa tajā līdz Ukrainas valsts neatkarības nodibināšanai 1991. gadā. 1951. gadā pilsētā sāka darbu celulozes kombināts.
Rakstos pirmoreiz minēta 1164. gadā. Attīstījās kā sāls tirdzniecības centrs. Ietilpa Žečpospoļitā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.
Pēc Pirmā pasaules kara Židačiva tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, pilsētā ienāca padomju karaspēks. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Židačivu ieņēma vācieši. Pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti holokaustā.
Pēc Otrā pasaules kara Židačiva iekļāvās PSRS, un ietilpa tajā līdz Ukrainas valsts neatkarības nodibināšanai 1991. gadā. 1951. gadā pilsētā sāka darbu celulozes kombināts.
Ģeogrāfiskā karte - Židačiva (Zhydachiv)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |